Pulmonologs, med.doktors Viesturs Šiliņš Par COVID-19 ambulatoru ārstēšanu.
Pagājuši gandrīz divi gadi, kopš dzīvojam pandēmijas apstākļos. Radusies zināma pieredze un secinājumi.
Par profilaktiskiem pasākumiem.
Manuprāt ir nozīmīgi 4 pamatprocesi, par kuriem katram vērts padomāt.
1. Visos laikos nozīme ir bijusi organisma pretošanās spējām elpošanas ceļu vīrusu un baktēriju ietekmei. Šis punkts ir nozīmīgs tad, ja indivīds par to domājis ilgtermiņā: ar kustības elementiem, elpošanas vingrinājumiem, higiēnu, diētu, pārtikas piedevām (vitamīniem u.c.) un ikdienā veidojis savu psiholoģisko stabilitāti.
2. Vakcinācija, kurai liela nozīme ir tieši epidēmiju un pandēmiju periodā. Tā atvieglo slimības gaitu, mazina smaguma pakāpi, bet tomēr nenodrošina vīrusa izplatības likvidēšanu.
3. Liela nozīme ir indivīda ikdienas uzvedībai un domāšanai lai ievērotu piesardzības pasākumus sevis pasargāšanai un vīrusa izplatības mazināšanai.
Ne mirkli nedrīkst atslābt.
Ja par to visu laiku ka nedomājam, politiķiem ir jāievieš “lokdauns”, kas ir pieradīts kā efektīvs princips saslimstības mazināšanai.
4. Vasaras periods pierādīja, ka saslimstības kumulatīvais rādītājs mazinājās. Tāpēc iesaku visiem, kam mājās ir bērni un mazbērni atrast iespēju epizodiski lietot ultravioleto staru lampu (kalnu saulīte). Mūsu ārstniecības iestāde to lieto ikdienā.
Par ārstēšanu un komplikācijām.
Katru nedēļu mūsu praksē redzam 12-15 COVID–19 pārslimojušus pacientus ar dažādām sūdzībām, no kurām nozīmīgākās ir elpošanas ceļu problēmas pēc pārciestas vai vēl pilnīgi neizārstētas intersticiālas (vīrusu) pneimonijas.
Pirms 1,5 gadiem, runājot par šīs pneimonijas ārstēšanu, biju piesardzīgs saistībā ar bakteriālā komponenta pievienošanos un ieteicu antibakteriālu terapiju. Pašreiz redzam, ka tas noticis reti (biežāk smēķētājiem). Vairums pacientiem tā bija tipiska intersticiāla pneimonija ar izteiktu dziļo elpceļu tūsku. Par to liecina arī lielais hospitalizāciju skaits, skābekļa terapijas nepieciešamība, ventilācijas aparatūra un nāves gadījumi. Vairums no šiem pacientiem agrīnā slimības periodā ir saņēmuši pretvīrusu un prettemperatūras preparātus un šķidrumu. Tomēr 5-7 dienā krasi pasliktinājies stāvoklis un pacienti stacionēti.
Mūsu redzes lokā nonākušie pacienti nebija saņēmuši steroidu terapiju, kas ir šīs pneimonijas etiopatoģenētiskās ārstēšanas pamatā. Iespējams, ka šeit mināmi divi iemesli: 1) šīs pneimonijas parasti, kā smagas formas, ārstētas stacionārā un daļai ģimenes ārstu nav šīs pieredzes, 2) pandēmijas periodā ārstēšana, daudzos gadījumos, notiek attālināti, kas liedz sekot šīs medikamentu grupas iespējamu blakusparadību un komplikāciju attīstībai.
Es savās konsultācijās, akūtiem pacientiem ar pozitīvu kovid testu, esmu ieteicis (parasti no 2-4 dienai), steroidus 16-8mg Medrolu. Domāju, ka liela daļa ģimenes ārstu nozīmē šo preparātu līdzīgās devās un shēmās, atbilstoši katra pacienta blakusslimībām.
Kā jau minēts, šim vīrusam ir multisistēmu ietekme. Šī iemesla dēļ viena no nepatīkamākajām komplikācijām ir iespējamā trombu veidošanās. Klīniski respiratoros simptomus atšķirt no pneimonijas nav viegli. To arī redzam datortomogrāfijas un D dimēru analīzēs. Jaatzīmē, ka visas šīs blakusparādības, ko redzam pie korona vīrusa, prasa daudz ilgāku atlabšanas periodu. Šī iemesla dēļ kritiski vēroju tos iestāžu vadītājus, kuri, protams, sabiedrības interešu aizsegā, iezīmē slimības simulācijas aizdomas. Es neizslēdzu tādas iespējas, bet neieteiktu uzņemties veselības aprūpes profesionāļu kompetences. Tas var beigties ar invaliditāti un tiesu darbiem.
Kā ļoti izplatīta problēma, par kuru norāda psihiatri, ir psihiskā veselība. Tas ko mēs ikdienā redzam, ir tikai aisberga redzamā daļa. Pacientu stāstījumos neviennozīmīgs ir vizuālo masu mediju mobings (vieniem vajadzīgs, citiem nozīmīgi kaitējošs).
Šajos divos gados novēroto nav iespējams statistiski pierādīt, bet tam būs nozīme nākotnes veselības aprūpes organizācijā, respiratoro vīrusu ārstēsanā, rehabilitacijā, politisku lēmumu pieņemšanā….
--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
/V.Šiliņš – intervija www.diena.lv, autors G.Gūte, 29.10.2021/
-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Pulmonologs, med.doktors Viesturs Šiliņš Par COVID-19 ambulatoru ārstēšanu.
Atsaucoties uz Latvijas Ārstu biedrības aicinājumu iesaistīties COVID-19 pandēmijas apkarošanā varu rekomendēt dažus ieteikumus ambulatoram ārstēšanas procesam. Veselības ministrija par saviem galvenajiem partneriem šīs pandēmijas ārstēšanā izvēlējusies ģimenes ārstus, infektologus un lielās universitātes slimnīcas. Šī iemesla dēļ mani ieteikumi uzskatāmi par izvēles vai papildu rekomendācijām, kas nekādā gadījumā neaizstāj atbildīgo institūciju ieteikumus un valdības noteiktos aktus. Inficēšanās gadījumu un slimnīcās esošo smago pacientu skaita attiecība rada trauksmi iedzīvotāju vidū, īpaši saņemot informāciju par Neatliekamās medicīnas dienesta pārslodzi, par pacientu smaguma pakāpes izvērtēšanu un stacionēšanās atteikumu vieglākos slimības gadījumos. Nav šaubu, ka slimnīcā pacientu uzraudzība ir profesionālāka, kā mājas apstākļos, tomēr, ja pacienta stāvoklis to atļauj, ambulatorā ārstēšanās ir patīkamāka, kaut vai vides un ierasto apstākļu dēļ
Ko mēs attālinātā konsultācijā iesakām?
1. Mājas režīms ar izolāciju no citiem ģimenes locekļiem.
2. Dzert ne mazāk kā 2 litrus siltu šķidrumu dienā (palielināta šķidruma daudzuma uzņemšana nodrošina ne tikai temperatūras mazināšanos, toksīnu izvadīšanu, bet dažādu organisma aizsargbarjeru aktivāciju). Limitēts šķidruma daudzums ieteicams sirds mazspējas pacientiem.
3. Pirmās dienas vēlams pretvīrusa preparāts Tamiflu, īpaši tajos gadījumos, ja vīrusa tips nav precizēts.
4. Temperatūru pazeminoši preparāti: COVID-19 gadījumā veiksmīgāks varētu būt aspirīns (acetilsalicilskābe) ar domu veicināt asins viskozitātes stabilitāti. Ja temperatūra pārsniedz 39*, var pievienot analginu. Kopējā dienas deva nevarētu būt lielāka par 2 g.
5. Profilaktiski vēlams antibiotiķis.
6. Askorbīnskābe vai C vitamīns 500-1000mg dienā, ja nieru funkcija ir normā.
7. Ja ir elpas trūkums, pulss līdz 100 x 1 min, elpošana nepārsniedz 20 reizes minūtē un skābekļa piesātinājums ir 89-94%, varētu noīrēt skābekļa koncentratoru uz 2 nedēļām kopā ar pulsa oksimetru. Skābekli vajadzētu elpot caur mitrinātāju (ūdens trauku), caur degunu, ar ātrumu 4-5 l min 30 min, 5-6 reizes diennaktī. Ja skābekļa piesātinājums samazinās zem augšminētiem procentiem (88%), jāsauc NMP un jārisina jautājums par hospitalizāciju. Skābekļa koncentratora izīrētājam jāprasa apliecinājums par filtru tīrību.
8. Respiratorā vīrusa ārstēšanas procesā vienlīdz liela nozīme ir pacienta aprūpei: a) izolācija, b) šķidrums, c) pārtika, d) pozīcijas maiņa-gulēšana uz sāniem, muguras, vēdera, e) pacienta norīvēšana pēc sviedrēšanas u.c.
_______________________________________________________________________________________________________________
Kas būtu jābūt pie katra pacienta gultas, kas ir saslimis ar Covid -19 - Medicīnas māsa Liāna Mote.
1. Ķermeņa termometram, labāk elektroniskais, jo parastie termometri ir grūti nokratāmi, kas varētu būt apgrūtinoši pacientam pašam izdarīt. Temperatūra jāmēra vismaz 3x dienā
2. Papīrs un rakstāmais, lai fiksētu gan ķermeņa temperatūru, gan arī skābekļa saturāciju asinīs un pulsu, ja pacientam ir pieejams pulsoksimetrs
3. Termoss ar siltu ūdeni vai kumelīšu, piparmētru tēju, dzērveņu, upeņu vai aveņu dzērienu, dzert līdz 2 l dienā
4. Dabīgie vitamīni – dzērvenes, upenes svaigi saldētas, var arī kaltētas, citroni, medus
5. Higiēnas priekšmeti – vienreizlietojamās salvetes, dvielis, mitrās salvetes, dezinfekcijas līdzeklis rokām, maskas, atkritumu maiss, kurā ievieto izlietotās salvetes, maskas, u.c.
Ja ir iespējams, pacientam jāguļ atsevišķi, pārējiem ģimenes locekļiem atrasties citās telpās, vai vismaz ievērot 2 m distanci.
Traukiem jābūt individuāliem, jāmazgā karstā ūdenī +70 temp..
Ja pacientam ir svīšana, norīvēties ar mitrām salvetēm, parūpēties par sausu apģērbu un gultas veļu, veļu savākt lēnām , nespiežot pie sevis klāt, nepurināt, mazgāt +60-90 temperatūrā.
Jāatceras par telpu vēdināšanu, atverot 5-10 min logu līdz galam vaļā, vismaz no rīta pieceļoties un pirms naktsmiera.
Jānodrošina pacientam miers un klusums.
Aprūpētājs lieto individuālos aizsardzības līdzekļus – maskas, cimdus, mazgā rokas, dezinficē, veic mitro telpu uzkopšanu, dezinficē virsmas, rokturus, tualetes piederumus, kuriem ir pieskāries pacients.
________________________________________________________________________________________________________________________
Covid 19
|
| Dr. med. Viesturs Šiliņš - PULMONOLOGS
Respratorie (elpceļu) vīrusi sabiedrībai pazīstami sen. Tie ir rinovīrusi, adenovīrusi, respiratorais sincitiālais vīruss, gripa, korona vīruss. 1.Ievērojiet distanci ar sarunu biedru - sabiedriskā vietā, darbā. 2.Nodrošiniet brīvu elpošanu caur degunu, paskalojiet deguna ejas ar vieglu hipertonisko sāls šķīdumu, jūras ūdeni (aerosoli aptiekā). 3.Āra apstākļos var lietot rinogelu (aptiekā). 4.Mutes dobumu 2 reizes dienā skalojiet ar dezinficējošiem šķīdumiem (piem. listerins). 5.Obligāti 2 reizes dienā mazgājiet zobu. (vīrusi ‘mīl’ ēdiena atliekas). Šī rekomendācija īpaši nozīmīga cilvēkiem ar zobu protēzēm. 6.Turiet siltu kaklu (šalle). 7.Organizējiet ikdienas pastaigas svaigā gaisā. 8.Izvairieties no emocionālas pārslodzes, spriedzes situācijām. 9. Lietojiet sejas maskas, kā to nosaka valdības noteikumi un atceraties par to atbildīgu utilizāciju. 10.Epidēmijas vai pandēmijas laikā nesāciet ekstrēmas norūdīšanās metodes. 11.Dažādu respiratoro vīrusu izraisītie slimības simptomi ir līdzīgi visiem pacientiem, bet korona vīrusu izraisīta saslimšana var būtiski atšķirties pēc slimības smaguma. Raksturīgākie simptomi: nespēks, nogurums, galvas un ķermeņa sāpes, temperatūra, svīšana, klepus, elpas trūkums u.c. Kā smagākā komplikācija, ko radioloģiski var diagnosticēt, ir vīrusu pneimonija, kas agrāk biežāk tika novērota gripas pacientiem, pašreiz arī COVID 19 pacientiem. Daļēji kā profilakses un ārstēšanas metode ir specifiska vakcinācija, kura pašreiz COVID 19 gadījumā nav pieejama. |