Mitrs, vējains un auksts gadalaiks – rudens un ziema - ir brīdis, kad elpceļu vīrusu saslimšanas izpaužas visbiežāk. Respiratoro infekciju visbiežākais ir cēlonis vīrusi – tieši tāpēc 90% no akūtām respiratorām infekcijām (ARI) ir respiratoro vīrusu infekcijas (ARVI). Kopumā ir vairāk nekā 200 dažādu vīrusu, kas ierosina elpceļu sistēmas saslimšanas – proti, paragripas, respiratori-sinticiālie, rino un koronavīrusi, adenovīrusi u.c. Aizvien vairāk ir pierādījumu arī tam, ka respiratorie vīrusi ir viens no galvenajiem iemesliem, kas veicina hronisku elpceļu slimību – astmas, hroniskas obstruktīvas elpceļu slimības - akūtus un nopietnus paasinājumus. Kā skaidrojums šai sakarībai tiek minēts fakts, ka šo hronisko slimību rezultātā cilvēka imūnās sistēmas atbilde uz vīrusu infekciju nedarbojas jeb ir ‘izjaukta’.
Akūtu respiratoru infekciju riskam visvairāk pakļautās iedzīvotāju grupas
- Bērni
- Veci cilvēki
- Cilvēki ar hroniskām sirds, elpceļu un vielmaiņas slimībām
- Smēķētāji
Akūtu respiratoro infekciju simptomi
Akūtu respiratoru infekciju agrīnie simptomi visbiežāk skar degunu un augšējos elpceļus un tie izpaužas kā:
- tūska degunā un augšējos elpceļos;
- iesnas;
- klepus;
- sāpošs kakls;
- muskuļu sāpes;
- nespēks
Slimībai progresējot, var pievienoties arī drudzis, drebuļi u.c. simptomi, piemēram:
- elpošanas grūtības
- reibonis
- smagākos gadījumos pazemināts skābekļa daudzums arteriālajās asinīs – hipoksēmija.
Kā akūtas respiratoras infekcijas tiek ārstētas?
Šīm vīrusu saslimšanām nav īpašas terapijas, taču tiek izmantoti medikamenti, kas mazina augstākminētos simptomus. Tā ir tā sauktā simptomātiskā terapija. Svarīgs ir veselības stāvokļa monitorings – ir būtiski pamanīt brīdi, kad pievienojas sekundāra baktēriju izraisīta infekcija, kuras gadījumā nepieciešama antibakteriāla terapija.
Akūtas respiratoras infekcijas iespējamās komplikācijas
Akūtas respiratoras infekcijas komplikācijas var būt visai nopietnas, sākot ar:
- deguna blakusdobumu bakteriālu iekaisumu,
- vidusauss iekaisumu,
- vīrusu un vīrusu bakteriālām pneimonijām(plaušu karsoņiem),
- līdz pat nopietnai plaušu tūskai un veselībai kritiskiem elpošanas un sirdsdarbības traucējumiem.
Ko darīt un kāda ir vienkāršākā profilakse?
- No akūtas respiratoras infekcijas neviens nav pasargāts, tāpēc vispārējai profilaksei ir īpaša nozīme.
- Silts (ne tonizējošs) šķidrums - vismaz 2 litri dienā.
- Roku tīrība, izvairīšanās no roku likšanas pie acīm un mutes.
- Papīra kabatas lakatiņu izmantošana.
- Deguna higiēna – aizlikts deguns veicina vīrusu aktivizēšanos organismā, jo vairs nekalpo kā dabiska aizsargbarjera.
- Rīkles gļotādas mitrināšana – sausa rīkle arī riska faktors respiratoro vīrusu saslimšanām.
- Šalle ārpus telpām (un nereti arī iekštelpās) – nodrošina vēsa gaisa sasilšanu, pirms tā nonākšanas elpceļos.
- Izvairīšanās no kontakta ar slimiem cilvēkiem.
- Izvairīšanās no publisku pasākumu apmeklējumiem, cilvēku pulcēšanās vietām.
- Adekvāts situācijas un sevis novērtējums – atteikšanās no ‘sevis pārvarēšanas’, sajūtot saslimšanas agrīnos simptomus.
Dr. med. Viesturs Šiliņš